iesmelgties
iesmelgties parasti 3. pers., -smeldzas, pag. -smeldzās; refl.
1.Iesākt smelgt. Īsu brīdi smelgt.
PiemēriIesmeldzās zobs.
1.1.Par sāpēm.
PiemēriViņš uzrausās kājās. Uz brīdi sāpes iesmeldzās ar tādu skaudrumu, ka priekš acīm sametās tumšs un piere nosvīda.
1.2.pārn. Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
PiemēriReizē sirdī iesmeldzās žēlums un līdzjūtība pret Jāni, kas sava mūža lielo pusi izbaudījis tikai darba sūrumu svešu saimnieku tīrumos..
Avoti: 3. sējums