iesmēķēt
iesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
Piemēri..grib iesmēķēt papirosu, tik vējš pūš nost uguni.
2.Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
PiemēriIesmēķēt jauno pīpi.
Avoti: 3. sējums