iesmēķēt
iesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
Piemēri..grib iesmēķēt papirosu, tik vējš pūš nost uguni.
- ..grib iesmēķēt papirosu, tik vējš pūš nost uguni.
- Vecais Piķis aizsēdas aiz galda, iesmēķēja savu garo pīpi.
2.Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
PiemēriIesmēķēt jauno pīpi.
- Iesmēķēt jauno pīpi.
- ..Eidis paprasīja Garkalnam smēķi, jo bija nozaudējis pierasto, gadiem iesmēķēto pīpi.
Avoti: 3. sējums