iesmakt1
iesmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
Piemēri«Es neesmu instrumentālists,» mazliet iesmakušā balsī mierīgi atgādina Baltābols.
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
PiemēriMan bija iesmacis kakls un sūrstēja rīkle..
1.2.Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
Piemēri..viens pēc otra.. mainās iesmakuši, bet nenogurstoši runātāji.
2.parasti divd. formā: iesmacis Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
PiemēriIesmakuši sirēna.
Avoti: 3. sējums