Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieslodzīt
ieslodzīt -slogu, -slogi, -sloga, pag. -slodzīju; trans.
1.Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
PiemēriLācim [sunim] nezin kas uznācis, sāka pa vakariem gaudot, tā ka vajadzēja aizvest uz riju un ieslodzīt pelavu pūnītē..
2.Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
PiemēriJau pirmajās okupācijas nedēļās vācu fašistiskie iebrucēji.. ieslodzīja cietumos un koncentrācijas nometnēs.. daudzus tūkstošus Padomju Latvijas pilsoņu.
2.1.Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
PiemēriTargals: Pils deg. Mēs esam ieslodzīti! Nāve!
Avoti: 3. sējums