Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieslodzījums
ieslodzījums -a, v.; parasti vsk.
1.Rezultāts → ieslodzīt1.
2.jur. Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts → ieslodzīt2.
PiemēriAtrasties ieslodzījumā.
Avoti: 3. sējums