iesmelgties
iesmelgties parasti 3. pers., -smeldzas, pag. -smeldzās; refl.
1.Iesākt smelgt. Īsu brīdi smelgt.
PiemēriIesmeldzās zobs.
- Iesmeldzās zobs.
- Krūtīs.. iesmeldzās rēta, kaut kur tuvu sirdij sāka dedzināt kā maza liesma.
- ..muskuļiem sāpīgi iesmeldzoties, viņš aiznesa smago neslavu..
1.1.Par sāpēm.
PiemēriViņš uzrausās kājās. Uz brīdi sāpes iesmeldzās ar tādu skaudrumu, ka priekš acīm sametās tumšs un piere nosvīda.
- Viņš uzrausās kājās. Uz brīdi sāpes iesmeldzās ar tādu skaudrumu, ka priekš acīm sametās tumšs un piere nosvīda.
- ..nosalušo pirkstu sāpes iesmeldzās pašā sirdī.
1.2.pārn. Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
PiemēriReizē sirdī iesmeldzās žēlums un līdzjūtība pret Jāni, kas sava mūža lielo pusi izbaudījis tikai darba sūrumu svešu saimnieku tīrumos..
- Reizē sirdī iesmeldzās žēlums un līdzjūtība pret Jāni, kas sava mūža lielo pusi izbaudījis tikai darba sūrumu svešu saimnieku tīrumos..
- Rudens naktis ir tumšas un garas. Tad ir auksti, garlaicīgi, reizēm pat iesmeldzās skumjas kā neaizdzijis ievainojums.
Avoti: 3. sējums