dūre
dūre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Plaukstā savilkti pirksti. Roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
PiemēriIzberzēt acis ar dūrēm.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)vicināt dūres.
1.2.pārn. Fizisks spēks.
Piemēri«..vienmēr visu izšķir un panāk dūre.» Pauls stāvēja, un viņa acīs redzēju neziņu un trauksmi.
1.3.pārn. Nežēlīga vara. Varmācīgums.
PiemēriIkviens centās izvilkt tikai savu dzīvību [kara laikā], jo visus nospieda trūkums un vācu bruņotā dūre.
Avoti: 2. sējums