izspiest
izspiest -spiežu, -spied, -spiež, pag. -spiedu; trans.
1.Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzspiest zēnu no sola.
- Izspiest zēnu no sola.
- Izspiest loga rūti.
- Lienīte izspiež māti un uzrāpjas lapenītē man uz ceļiem..
- pārn. ..[riteņbraucējs] savu konkurentu mēģināja izspiest no skrejceļa.
- pārn. ..katra manta, kas iekrīt dvēselē, izspiež tik no dvēseles, cik sver iekritusi. Un, redzi, vecumā dvēsele pilna grabažām, viss, kas tajā bijis, izspiests, izzudis, un aiztecējis.
1.1.Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
PiemēriIzspiest slēdzi.
- Izspiest slēdzi.
- Viņš nobremzēja auto, izspieda sajūgu, pārbīdīja ātruma slēgu neitrālā pozīcijā, līdz galam novilka rokas bremzi.
1.2.pārn. Aizstāt2.
PiemēriVispirms.. [gāzes turbīnas] sāka lietot aviācijā, un tur tās tagad gandrīz pilnīgi izspiedušas virzuļdzinējus.
- Vispirms.. [gāzes turbīnas] sāka lietot aviācijā, un tur tās tagad gandrīz pilnīgi izspiedušas virzuļdzinējus.
- Polimēru plēves arvien vairāk izspiež dārgās naturālās izejvielas.
- ..divdesmitajā gadu simtenī [cirkā] zirgus aizvien vairāk izspieda mašīnas un plēsīgie zvēri..
2.Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzspiest masu caur caurduri.
- Izspiest masu caur caurduri.
- Ogas nomazgā, aplej ar verdošu ūdeni, saspaida ar karoti, izspiež sulu caur marli.
- ..izejvielu izspiež.. cauri sīkiem caurumiņiem..
3.Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
PiemēriIzspiest skārdā caurumus.
- Izspiest skārdā caurumus.
- ..štance izspieda robus centimetru biezā dzelzs plāksnē..
- ..ledus blāķi tērauda bortos izspieduši divus lielus caurumus.
3.1.Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
PiemēriIzspiest ar veidni cepumus.
- Izspiest ar veidni cepumus.
- Ik pēc brīža mašīnas izspiež jau gatavas sapresētas brūnas briketes.
4.Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
PiemēriIzspiest sulu no citrona.
- Izspiest sulu no citrona.
- Izspiesta linsēklu eļļa.
- Jāņogas noskalo, atdala no ķekariem, saspaida un izspiež sulu.
- Ar brūnajiem pirkstiem viņš lēni izspieda ūdeni no sprogainajiem matiem.
- ..kā no biezpiena tiek izspiestas suliņas [sūkalas], tā dēls tagad izspiedīs no tevis tavu mantrausības garu.
- pārn. Rudens.. trenkāja pa debesu zilgmi pelēkus mākoņus un, notvēris tos, izspieda pēkšņas lietus šaltis.
4.1.Spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
PiemēriSamalts tu [ābols] tiksi un sulā izspiests,.. Un to sulu - to paņems un izdzers..
- Samalts tu [ābols] tiksi un sulā izspiests,.. Un to sulu - to paņems un izdzers..
- Kompresei izmanto 3 vai 4 reizes salocītu autiņu, kas samērcēts aukstā ūdenī un rūpīgi izspiests, lai no tā netecētu ūdens.
4.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
Piemēri..klepus acu kaktiņos izspiedis valgumu.
- ..klepus acu kaktiņos izspiedis valgumu.
- ..ledainais vējš.. sveloši kapāja vaigus, izspiežot ne vienu vien asaru.
- ..jau doma vien, ka Albīns atradīsies uz klāja šā ceļojuma laikā, sažņaudza viņa sirdi un izspieda uz pieres saltus sviedrus.
- Vasaras tveicīgais karstums no porām izspieda pēdējo mitruma lāsīti..
5.Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
PiemēriTe iemītais celiņš uz riju.. Pa to arī es staigāju ābolu [ābolu] izspiestām kabatām..
- Te iemītais celiņš uz riju.. Pa to arī es staigāju ābolu [ābolu] izspiestām kabatām..
5.1.divd. formā: izspiests. Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml.) – par ķermeņa daļu.
PiemēriIzspiesti vaigu kauli.
- Izspiesti vaigu kauli.
- Uz āru izspiestas acis.
- Viņam bija šaura, asās un taisnās līnijās veidota seja, drusku uz priekšu izspiests zods..
- ..[Andrs] rādīja.., kur irbe sēdēja perēklī uz olām. Garu kaklu sastiepusi, tā skatījās baiļu izspiestām acīm.
6.sar. Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
Piemēri«Es gribētu... precēties,» Ansītis izspieda ar mokām un nosarka līdz pašiem ausu galiņiem.
- «Es gribētu... precēties,» Ansītis izspieda ar mokām un nosarka līdz pašiem ausu galiņiem.
- Viņa ar pūlēm izspieda: «Es apdomāšos.»
- «Meistar, es solā iegriezu mazu šņīpiņu!» Millers žēlabaini izspiež..
6.1.Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž. Tirdot, prašņājot uzzināt.
Piemēri«Nesiet uz viennīcu... No šā tipa nekā neizspiedīsim.»
- «Nesiet uz viennīcu... No šā tipa nekā neizspiedīsim.»
- No apcietinā tajiem mēģināja izspiest atzīšanos par savu darbību.. Pratināmos drausmīgi sita..
7.Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
Piemēri..Jānis vai rāk nespēja no sevis izspiest. Visu ceļu viņš bija turējies tik strauju soli, ka tagad to vēl paātrināt nebija iespējams.
- ..Jānis vai rāk nespēja no sevis izspiest. Visu ceļu viņš bija turējies tik strauju soli, ka tagad to vēl paātrināt nebija iespējams.
- ..man liekas, tas nu gan bija pēdējais, ko no sevis esmu izspiedis... jo nostrādājies tiešām esmu kā lūks..
7.1.Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
PiemēriEs izskatos tik sīka un vārga, ka neviena kundze pat par kalponi mani neņem. Baidās, ka neko lielu no manis nevarēs izspiest.
- Es izskatos tik sīka un vārga, ka neviena kundze pat par kalponi mani neņem. Baidās, ka neko lielu no manis nevarēs izspiest.
- ..buržuāzija prot izspiest un izsūkt no jūgā dzītām proletariāta masām tik daudz, ka tiek ar vien bagātāka..
8.Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
PiemēriIzspiest no meža vairāk kokmateriālu.
- Izspiest no meža vairāk kokmateriālu.
- No katra mālu paugura, no katras atmatas tagad jālūko kaut ko izspiest.
- Daba ir pārāk skopulīga pret mums. Tāpēc cilvēks cenšas no viņas izspiest to, ko tā nedod ar labu. Sakrusto jaunas šķirnes un piespiež augt labībai un kartupeļiem tādos ziemeļos, kur agrāk par to pat nesapņoja.
- Zemes kopējiem bez plašākiem melioratīviem pasākumiem.. būs grūti kaut cik vairāk izspiest.
8.1.Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
PiemēriTad ta liela māksla. - izspiest tur vienu otru piena litru vairāk!
- Tad ta liela māksla. - izspiest tur vienu otru piena litru vairāk!
- ..grib no.. katras bites astoņi mucas medus izspiest.
8.2.Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
PiemēriIzspiezdams no savas mašīnas visu iespējamo, šis zinātkārais un neatlaidīgais jaunietis veic savu normu par divsimt procentiem..
- Izspiezdams no savas mašīnas visu iespējamo, šis zinātkārais un neatlaidīgais jaunietis veic savu normu par divsimt procentiem..
- «Ar šito [traktoru] tikpat kā ar «Čaiku» - starteris, signāls» - «Un ātrumiņš - 25 varot izspiest.»
9.Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
PiemēriIzspiest naudu.
- Izspiest naudu.
- Sausais Ozolam izstāstīja, ka kaut kādā lietā aģents Krauklis no viņa gribot izspiest četri tūkstoši latu.
- Fabriku pārvaldnieki zināja ļoti labi, kādas nodevas tie [meistari] izspieda no jaunajiem [strādniekiem].., lai tikai tiktu robā..
9.1.Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
PiemēriIzspiest solījumu.
- Izspiest solījumu.
- Izspiest piekrišanu.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest (kādu) asaru. Izspiest caur zobiem. Izspiest kā citronu. Izspiest kukuli.
- Izspiest (kādu) asaru idioma — Liekuļojot sākt raudāt.
- Izspiest caur zobiem idioma — Negribīgi ko pateikt.
- Izspiest kā citronu idioma — Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
- Izspiest kukuli idioma — Panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
- Izspiest nopūtu idioma — 1. Liekuļoti nopūsties.2. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
- Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) idioma — sar. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- Izspiest smaidu — 1. Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.2. Panākt, ka (kāds) pasmaida.
- Izspiest smieklu — 1. Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.2. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
- Izspiest vārdu — 1. Piespiest sevi ko pateikt.2. Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa idioma — Šalca, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Avoti: 3. sējums