Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izspiedējs
izspiedējs -a, v.
izspiedēja -as, s.
1.Darītājs → izspiest.
2.Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
PiemēriKukuļu ņēmējiem un naudas izspiedējiem nav vietas mūsu republikā.
  • Kukuļu ņēmējiem un naudas izspiedējiem nav vietas mūsu republikā.
  • Nauda ir labs kalps, bet bīstams kungs.. Tā izperina kukuļņemšanu, spekulāciju, krāpšanu. Šī tieksme rada izspiedēju, kas par izdarīto pakalpojumu pieprasa pieckārt lielāku samaksu, nekā pienākas..
Avoti: 3. sējums