Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izspiedējs
izspiedējs -a, v.
izspiedēja -as, s.
1.Darītājs → izspiest.
2.Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
PiemēriKukuļu ņēmējiem un naudas izspiedējiem nav vietas mūsu republikā.
Avoti: 3. sējums