Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izspītēt
izspītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; reti
Spītējot censties (ko) panākt.
PiemēriKo tas puika varēja izspītēt?
Avoti: 3. sējums