Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izspietot
izspietot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAgri izspietojusi bišu saime.
Avoti: 3. sējums