izspļaut
izspļaut -spļauju, -spļauj, -spļauj, pag. -spļāvu; trans.
1.Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriMutē iesūcās asinis. Izspļāva.
1.1.intrans. Izdarīt spļāvienu.
PiemēriViņš izspļāva caur zobiem un.. iebikstīja mācītājam sānos.
1.2.pārn. Spēji izvadīt, izmest (no sevis) — par ierīcēm.
Piemēri..gaisā stiepjas desmītiem lielgabalu stobru. Divi no tiem laiku pa laikam izspļauj uguni.
1.3.parasti divd. formā: izspļauts; parasti savienojumā ar «kā»; pārn. Pilnīgi līdzīgs (parasti pēc izskata).
PiemēriStella zīmēja jau trešo zīmējumu, kad ieradās skatītāji... «Mūsu Krišs, nu tu velns, kā izspļauts!»
Avoti: 3. sējums