kauties
kauties kaujos, kaujies, kaujas, pag. kāvos; refl.
1.Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
PiemēriKauties ar kaimiņu puikām.
- Kauties ar kaimiņu puikām.
- Kauties ar mietiem.
- Kāvās visur, kur vien pameta skatienu: lapenēs, uz celiņiem, krūmos. Visos dārza kaktos skanēja sitieni, vaidi, lamas, svilpieni, kāju spērieni, plīstošu trauku šķindoņa.
- Ernests tevi šovakar piekāva, to pašu būtu darījis Toms.. Pat puikas te kaujas kā vilcēni, klusēdami un zobus zibinādami...
- Vienu nakti gan māte.. bijusi ne dzīva, ne mirusi. Vīri, pārnākuši no kroga, sākuši ar nažiem kauties.
1.1.Cīnīties (par dzīvniekiem).
PiemēriGaiļi kaujas.
- Gaiļi kaujas.
- Pa celiņiem lēkāja zvirbuļi un, skaļi čivinādami, kāvās maizes drusciņas dēļ..
- Divi suņi.. dzenājās un pa jokam kāvās.
1.2.pārn.; sar. Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
PiemēriIr lomas, pēc kurām mēs [aktieri], tā sakot, kaujamies. Un ir atkal tādas, kuras neviens negrib ņemt.
- Ir lomas, pēc kurām mēs [aktieri], tā sakot, kaujamies. Un ir atkal tādas, kuras neviens negrib ņemt.
2.Cīnīties2.
PiemēriPirmā pasaules kara laikā dzejnieks zirga mugurā šķērsojis un krustojis Latviju, kāvies ar vāciešiem.., viņa kauju biedri krituši pie Jelgavas.
- Pirmā pasaules kara laikā dzejnieks zirga mugurā šķērsojis un krustojis Latviju, kāvies ar vāciešiem.., viņa kauju biedri krituši pie Jelgavas.
- Četrdesmit pirmā gada ziemā kāvos pie Maskavas.
- «Vajag spiegus sist un kungus šaut!» errojas Juris. «Vajag kauties!»
3.Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
PiemēriKauties ar blusām.
- Kauties ar blusām.
- Kauties ar suņiem.
- Tā mēs kāvāmies ar dunduriem, kamēr iztikām lieknei cauri un sāka pūst pretim jūras vējš.
- Nesen brigādē Jāņu mielastu rīkojuši brīvā dabā.. Bet šogad odu, ka melns, - cik ilgi sēdēsi un mielosies? Drīz vien visi jozuši no galda prom, ar odiem kaudamies..
3.1.Pretoties (parādībām dabā).
PiemēriKauties ar vēju.
- Kauties ar vēju.
- «Kāda te dzīvība, daudz tu par viņu esi domājis, rudeņos ar vētrām kaudamies?»
4.sar. Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
PiemēriMelderiene piederēja pie tās šķiras ļaudīm, kuri dienām un naktīm kaujas ar projektiem..
- Melderiene piederēja pie tās šķiras ļaudīm, kuri dienām un naktīm kaujas ar projektiem..
- Tā, ar darbiem kaujoties, gluži nemanot pagājusi vasara, un klāt ir garie rudens vakari..
4.1.Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
PiemēriVecā labā motorlaiva... pieci gadi viņi kāvās ar parādiem, kamēr samaksāja būvētājam un firmai par motoru.
- Vecā labā motorlaiva... pieci gadi viņi kāvās ar parādiem, kamēr samaksāja būvētājam un firmai par motoru.
- Sausais juta, ka viņam paveras spoža nākotne. Nevajadzēs kauties ar mūžīgu naudas trūkumu..
4.2.Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
PiemēriKauties ar drūmām domām.
- Kauties ar drūmām domām.
- ..tikai pēc pusnakts mājās pārnācis, viņš svētdienas rītos kāvās ar miegu..
- Nodzēšu uguni un aizeju gulēt. Man ir ļoti grūti ap sirdi un pusmiegā kaujos ar murgiem.
- Laiciņu abi soļoja klusēdami tālāk, katrs kaudamies ar savām domām.
Avoti: 4. sējums