kautiņš
kautiņš -a, v.
1.Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
PiemēriSīvs kautiņš.
1.1.Cīņa (starp dzīvniekiem).
PiemēriKūtīs un aplokos, kur uzturas cūkas un sivēni, nereti notiek kautiņi, kas var radīt smagas traumas.
2.pareti Bruņota sadursme. Kauja.
PiemēriBij briesmu daudz un bargu kautiņu, Bet saldi šķita kauju dūmi sīvie, Jo zeme pagriezās uz jaunu dzīvi..
Avoti: 4. sējums