kautrīgs
kautrīgs -ais; s. -a, -ā
kautrīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls.
PiemēriKautrīga meitene.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKautrīga izturēšanas.
1.2.Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
PiemēriKautrīgs jautājums.
1.3.pārn. Necils.
PiemēriVējš laiku pa laikam ieliec zaru dziļi logā.. Tā ir kļava, un tai tikko izplaukuši kautrīgie, vienkāršie ziedi.
Avoti: 4. sējums