Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaut1
kaut kauju, kauj, kauj, pag. kāvu; trans.
1.Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
PiemēriKaut cūkas.
  • Kaut cūkas.
  • Tika alus darīts, tika baltmaize cepta, kāva lopus.
  • Līzbete jau bij nolūkojusi kaujamo aveņu un aitu..
  • Mājputnus kauj l-2 dienas pirms lietošanas. Vistām, tītariem spalvas noplūc tūliņ pēc nokaušanas..
Stabili vārdu savienojumiĀžus (retāk āzi) kaut (biežāk dīrāt).
1.1.intrans.
Piemēri..mēs, lopkautuves strādnieki, naktīm un dienām kāvām, dīrājām un sagatavojām preci tirgum.
  • ..mēs, lopkautuves strādnieki, naktīm un dienām kāvām, dīrājām un sagatavojām preci tirgum.
  • ..tur tika kauts, vārīts, cepts, kapāts, skaldīts - tīri kā kādā muižas saimniecībā.
1.2.Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
PiemēriKaut utis.
  • Kaut utis.
  • Dārzi izkalta un pieauga nezālēm,.. kāpostiem sāka uzkrist spradži, kaudams nespēja izkaut..
  • ..biju pavisam aizmirsis, ka kaut kur vēl blusas kauj.
2.Nogalināt, slepkavot.
PiemēriKo tirpdams stāvi Pie aukstām miesām? Tu pats viņas kāvi!
  • Ko tirpdams stāvi Pie aukstām miesām? Tu pats viņas kāvi!
  • Kaut maize abiem nepļauta puva, No mutes viens otram kumosu laukā rāva Un tikai pēc nāves draugi kļuva: Guļ nokautais blakus ar to, kurš kāva.
  • Daugava laikam stāsta, Cik sapņu bijis šai tautai, Cik vaidu zem verdzības lāsta - Kautai un nenokautai.
2.1.intrans.
Piemēri..Žaks, kas visus šos gadus bija kāvis un laupījis, jo viņam taču nebija sirds, arī pēc kara beigām nekāroja citas dzīves.
  • ..Žaks, kas visus šos gadus bija kāvis un laupījis, jo viņam taču nebija sirds, arī pēc kara beigām nekāroja citas dzīves.
  • Cik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
2.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
PiemēriKā mušas ļaudis krita, jo nikns mēris tos bez žēlastības kāva.
  • Kā mušas ļaudis krita, jo nikns mēris tos bez žēlastības kāva.
2.3.pārn.; sar. Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
Piemēri«..[Made] kauj cilvēku nost ar to.. smīnu.»
  • «..[Made] kauj cilvēku nost ar to.. smīnu.»
3.Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
PiemēriTad viņi stāsta mums par stāvokli citās frontēs. Izrādās, ka Kolčaks Sibīrijā tiek kauts bez žēlastības..
  • Tad viņi stāsta mums par stāvokli citās frontēs. Izrādās, ka Kolčaks Sibīrijā tiek kauts bez žēlastības..
4.sar. Sist, pērt.
PiemēriDaudzus paši izpērtie nēšus aiznesa uz ciemu pēc pērēju aiz jāšanas. Tikai es neizpratu, kādēļ tik briesmīgi kāva cieminiekus..
  • Daudzus paši izpērtie nēšus aiznesa uz ciemu pēc pērēju aiz jāšanas. Tikai es neizpratu, kādēļ tik briesmīgi kāva cieminiekus..
5.sar. Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
Piemēri«Jau otro dienu [Veinberģis] sit trumpas. Zaudē un zaudē... Kalpiņus un deviņus kaudams, vēl neviens nav vinnējis.»
  • «Jau otro dienu [Veinberģis] sit trumpas. Zaudē un zaudē... Kalpiņus un deviņus kaudams, vēl neviens nav vinnējis.»
Avoti: 4. sējums