kaut3
kaut part.
1.Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
PiemēriMatilde: Krustiņ, nemoki manis! Kaut tu zinātu, kā visu nedēļu pēc tevis esmu ilgojusies!
- Matilde: Krustiņ, nemoki manis! Kaut tu zinātu, kā visu nedēļu pēc tevis esmu ilgojusies!
- Kaut dabūtu ūdeni! Bet visi grāvji ir izžuvuši..
- Ģirt, es eju tālu ceļu tāpat kā tu. Tāpat kā tu. Pie tevis. Kaut mēs būtu pēdējie.
1.1.savienojumā «kaut jel», «kaut nu», «kaut tikai» Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
PiemēriNeciešama tveice. ..Kaut jel mazs mākonītis aizstiepies saulei priekšā!
- Neciešama tveice. ..Kaut jel mazs mākonītis aizstiepies saulei priekšā!
- «Vēl seši gadi,» viņa klusi pie sevis teica. «Kaut nu varētu sagaidīt.»
- Kaut tikai Inga izveseļotos, kaut māte neraudātu.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
Piemēri«Šī tomēr ir tā pati vieta, kur es no Ievas atvadījos. Par to es varu kaut galvu likt ķīlā.»
- «Šī tomēr ir tā pati vieta, kur es no Ievas atvadījos. Par to es varu kaut galvu likt ķīlā.»
- «Vai es viņa bļodā skatos, ko viņš ēd un dzer? Lai tempj kaut konjaku katru dienu!»
- Vēl, diena, kavējies, kur sākas lielā tāle, Lai mani apmīļo kaut zaļā zāle...
- «Kas noticis?» Leinasars paspēra dažus soļus un apstājās. «Nekas nav noticis. Tikai pārdomāju. Kas es tur būšu?» - «Es domāju, ka tu būsi kopā ar mani?» - «Kaut arī.»
Stabili vārdu savienojumiKaut arī (tā).
- Kaut arī (tā) sar. — Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
2.1.savienojumā «kaut vai» Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
PiemēriŠim cilvēkam viņš laikam būtu ar mieru sekot kaut vai uz elli.
- Šim cilvēkam viņš laikam būtu ar mieru sekot kaut vai uz elli.
- «Vai tu negribētu kopīgi noorganizēt izbraukumu. ..kaut vai pie tavas krustmātes?»
- «..gribu strādāt.» - «Visu laiku negribēji, bet tagad gribi?» - «Kaut vai,» Lida atbild un beidzot paceļ acis.
Stabili vārdu savienojumiKaut vai (tā).
- Kaut vai (tā) sar. — Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
3.Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
PiemēriMājas arī tad paliek mājas, ja tu tur esi dzimis un iegriezies kaut reizi gadā.
- Mājas arī tad paliek mājas, ja tu tur esi dzimis un iegriezies kaut reizi gadā.
- «Paskaties, lūdzu, apkārt un parādi kaut vienu sievieti, kas būtu ar kailu galvu.»
- Ja Pakalnu māte būtu kaut drusciņ pazinusi savu dēlu, viņa sāktu lielīt Zani un nopelt Mari.
Stabili vārdu savienojumiKaut cik. Kaut kad. Kaut kas. Kaut kā. Kaut kādi. Kaut kāds. Kaut kur. Kaut kurā brīdī.
- Kaut cik idioma — sar. Mazliet, drusku.
- Kaut kad idioma — Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
- Kaut kas — 1. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.2.savienojumā ar adj., arī vietn. «tāds» Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- Kaut kā idioma — 1. Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.2. Tā, kā ir iespējams, tā, kā var.3. Mazliet, zināmā mērā.
- Kaut kādi idioma — novec. Kaut kā.
- Kaut kāds idioma — 1. Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).2. Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs.3. Mazvērtīgs. Mazsvarīgs.4. Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- Kaut kur idioma — 1. Kādā, tieši nenoteiktā vietā.2. Kaut kurp.
- Kaut kurā brīdī idioma — pareti Jebkurā brīdī. Tūlīt.
- Kaut kurp idioma — Uz kādu, tieši nenoteiktu vietu.
- Kaut kurš idioma — pareti Jebkurš cilvēks.
- Līdz kaut kurienei idioma — Līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- No kaut kurienes idioma — No kādas, tieši nenoteiktas vietas.
- Uz kaut kurieni idioma — Uz kādu, tieši nenoteiktu vietu.
Avoti: 4. sējums