kaut1
kaut kauju, kauj, kauj, pag. kāvu; trans.
1.Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
PiemēriKaut cūkas.
Stabili vārdu savienojumiĀžus (retāk āzi) kaut (biežāk dīrāt).
1.1.intrans.
Piemēri..mēs, lopkautuves strādnieki, naktīm un dienām kāvām, dīrājām un sagatavojām preci tirgum.
1.2.Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
PiemēriKaut utis.
2.Nogalināt, slepkavot.
PiemēriKo tirpdams stāvi Pie aukstām miesām? Tu pats viņas kāvi!
2.1.intrans.
Piemēri..Žaks, kas visus šos gadus bija kāvis un laupījis, jo viņam taču nebija sirds, arī pēc kara beigām nekāroja citas dzīves.
2.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
PiemēriKā mušas ļaudis krita, jo nikns mēris tos bez žēlastības kāva.
2.3.pārn.; sar. Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
Piemēri«..[Made] kauj cilvēku nost ar to.. smīnu.»
3.Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
PiemēriTad viņi stāsta mums par stāvokli citās frontēs. Izrādās, ka Kolčaks Sibīrijā tiek kauts bez žēlastības..
4.sar. Sist, pērt.
PiemēriDaudzus paši izpērtie nēšus aiznesa uz ciemu pēc pērēju aiz jāšanas. Tikai es neizpratu, kādēļ tik briesmīgi kāva cieminiekus..
5.sar. Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
Piemēri«Jau otro dienu [Veinberģis] sit trumpas. Zaudē un zaudē... Kalpiņus un deviņus kaudams, vēl neviens nav vinnējis.»
Avoti: 4. sējums