Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaut.
Atrasts vārdos (55):
- kaut:1
- kaut:2
- kaut:3
- skaut:1
- kautrs:1
- apkaut:1
- iekaut:1
- izkaut:1
- nokaut:1
- pakaut:1
- sakaut:1
- skauti:1
- kauties:1
- kautiņš:1
- kautuve:1
- aizkaut:1
- apskaut:1
- ieskaut:1
- pārkaut:1
- piekaut:1
- lokauts:1
- lūkauts:1
- nokauts:1
- rokauts:1
- kautrība:1
- kautrīgs:1
- kautrums:1
- nekautrs:1
- nokautēt:1
- pakautrs:1
- skauties:1
- kautsvars:1
- apkauties:1
- atkauties:1
- izkauties:1
- nokauties:1
- pakauties:1
- sakautība:1
- sakauties:1
- skautisms:1
- kautrēties:1
- kautrīgums:1
- apskauties:1
- lopkautuve:1
- nekautrība:1
- nekautrīgs:1
- nekautrums:1
- pakautrīgs:1
- saskauties:1
- kautķermenis:1
- apkautrēties:1
- nekautrīgums:1
- nokautrēties:1
- pakautrēties:1
- sakautrēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (56):
- Āžus (retāk āzi) dīrāt (retāk kaut)
- Āžus (retāk āzi) dīrāt (retāk kaut)
- Āžus (retāk āzi) kaut (biežāk dīrāt)
- Izraut kaut (vai) no elles
- Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā)
- Ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)!
- Ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)!
- Ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu!
- Kaut (arī ja) tu zinātu
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod!
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!
- Kaut arī (tā)
- Kaut cik
- Kaut cik
- Kaut kā
- Kaut kā
- Kaut kad
- Kaut kad
- Kaut kādi
- Kaut kāds
- Kaut kāds
- Kaut kas
- Kaut kas
- Kaut kas aiz ādas
- Kaut kas traks, arī vai traks
- Kaut kur
- Kaut kur
- Kaut kurā brīdī
- Kaut kurā brīdī
- Kaut kurp
- Kaut kurp
- Kaut kurš
- Kaut kurš
- Kaut tu izputētu!
- Kaut vai
- Kaut vai (tā)
- Kaut vai (tā)
- Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)!
- Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)!
- Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu!
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis!
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis!
- Līdz kaut kurienei
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas
- No kaut kurienes
- Rauj piķis! arī Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu!
- Sist (arī kaut) kārti
- Sist (arī kaut) zemē (arī nost)
- Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas
- Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu
- Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu
- Uz kaut kurieni
Atrasts skaidrojumos (247):
- (Iz)vicināt dūres (Iz)kauties.
- apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
- apskauties Apskaut vienam otru.
- apķert Apskaut, apkampt.
- Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
- Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
- Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- apņemt Apskaut.
- apskauties Apskaut.
- apvīties Apskaut.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
- Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
- (Ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
- (Ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
- ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- (Pie)spiest pie vestes Cieši (ap)skaut.
- slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
- dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
- Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
- Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
- taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
- kāvējs Darītājs --> kaut.
- uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
- Sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Salikt (arī sadot) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Sadot pa zobiem Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
- Dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
- Dot (arī sadot, salikt) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
- (Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
- ieslēgt Ieskaut (rokās).
- Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- kautrēties Izjust kautrību (1).
- kautrēties Izjust kautrību (2).
- baidīties Izjust kautrību, nedrošību. Kautrēties.
- kaunēties Izjust kautrību. Kautrēties.
- izplūkties Izkauties.
- Izvicināt dūres Izkauties.
- izvicoties Izkauties. Arī izplosīties.
- izplēsties Izstrīdēties. Arī izkauties.
- apmulst Justies neērti, nedroši. Nokautrēties.
- Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
- jebšu Kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan.
- izkauties Kauties un pabeigt kauties.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
- kautuve Lopkautuve.
- Lopu kautuve Lopkautuve.
- Lopu kautuve Lopkautuve.
- Mesties (kāda) apkampienos Ļaut (kādam) sevi strauji apskaut.
- klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanos.
- klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
- klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- Iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
- apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
- Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
- Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- nekautrs Nekautrīgs.
- nekautrums Nekautrīgums.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
- pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
- pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- Sadot pa ādu Nopērt. Sasist. Piekaut. Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
- Apsvilināt cūku Nosvilināt kautai cūkai sarus.
- Nosvilināt cūku Nosvilināt kautai cūkai sarus.
- Apsvilināt cūku Nosvilināt kautai cūkai sarus.
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās). Arī nokaut.
- bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
- kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut [1] (1).
- Uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
- Uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
- gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
- apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
- uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
- Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Nozilināt muguru (arī ribas) Piekaut.
- Nozilināt ribas (arī muguru) Piekaut.
- Nozilināt ribas (arī muguru), arī sadot pa ribām Piekaut.
- Sadot pa ribām Piekaut.
- sakaut Piekaut.
- piemizot Piekaut. Arī nopērt.
- Savīstīt dūres Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem. Lai gan, kaut gan.
- (Kā) akmens kaklā Saka par kaut ko ļoti apgrūtinošu.
- Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Kā dadzis (arī skabarga) acī Saka par kaut ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
- Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
- Zeme grīļojas (zem kājām) Saka, ja kaut kas draud.
- sasist Sakaut (pretinieku).
- saplūkties Sakauties.
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
- sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
- Ar dievu uz pusēm Samērā slikti, kaut kā.
- Ar dievu uz pusēm Samērā slikti, kaut kā.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
- pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
- sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
- saslānīt Sapērt. Arī piekaut.
- saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
- izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- kādi Savienojumā «kaut kādi»: kaut kā.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- arī Savienojumos „kaut arī", „lai arī": saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām. Kaut gan. Lai gan.
- gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi. Arī piekaut.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml., savainot. Arī piekaut.
- skautisms Skautu organizācijas darbība. Šīs darbības mērķu, ideju kopums.
- Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- Pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti Smagi, nežēlīgi piekaut.
- Pataisīt par kotleti Smagi, nežēlīgi piekaut.
- noslānīt Stipri nopelt. Arī piekaut.
- piesist Stipri piekaut, sasist.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) Stipri piekaut.
- piedauzīt Stipri piekaut.
- Pataisīt mīkstu Stipri piekaut. Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
- Mesties (arī (ap)krist) ap kaklu Strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
- Apkrist ap kaklu Strauji apskaut.
- Krist (arī mesties) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- Mesties (arī krist) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- plēsties Strīdēties. Arī kauties.
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Svilināt cūku Svilināt kautai cūkai sarus.
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- neveikls Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
- kautrīgs Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls.
- kautrs Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls. Kautrīgs.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu. Tāds, kas izjūt kautrību. Arī kautrīgs.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
- kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
- uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
- neveikls Tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība.
- bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
- divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
- pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- (Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) Tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
- dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana. Arī klaiņošana.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
- apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
- skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut (1).
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kautrīgums.
- kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kautrīgums.
- nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekautrība.
- apakša Zem kaut kā paklāt palagu apakšā.
- Apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām Ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
kaut citās vārdnīcās: