neveikls
neveikls -ais; s. -a, -ā
neveikli apst.
1.Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
PiemēriNeveikls strādnieks.
1.1.Par cilvēka ķermeņa daļām (parasti rokām).
PiemēriLai pasargātu rokas.., var uzvilkt cimdus. Taču tie ierobežo kustības, padara rokas neveiklas, apgrūtina tausti.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeveiklas kustības.
1.3.Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
PiemēriKā jau ūdens dzīvnieks uz sauszemes bebrs ir neveikls, jo nevar ātri paskriet.
2.Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības. Nemākulīgs.
PiemēriNeveikls zīmējums.
2.1.Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu).
PiemēriVēl mazāk personu runas individualizēšanai rakstniece izmanto.. neveiklus izteicienus, tāpat žargonu.
3.Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
PiemēriEs novietojos pie galda.. sakaunējies un neveikls. Nezinu, kā novietot rokas un kājas un kur skatīties..
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTija jutās mazliet neveikli. Ir paziņas, kuru klātbūtnē mēs mazāk kautrējamies, bet ir tādi, kas mūs gluži samulsina.
3.2.Tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība.
PiemēriNeveikls stāvoklis.
Avoti: 5. sējums