neveikls
neveikls -ais; s. -a, -ā
neveikli apst.
1.Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
PiemēriNeveikls strādnieks.
- Neveikls strādnieks.
- Jaunais buršs izskatā ir brašs puisis... Bet darbā neapķērīgs un lempīgi neveikls. Kur tik vien tas pieķeras, visur notiek klizma.
- ..[virtuvē] krīt karote, noripo vāks vai.. saplīst krūzīte. Māte mūžam ir tik aizkustinoši neveikla, nemākulīga..
1.1.Par cilvēka ķermeņa daļām (parasti rokām).
PiemēriLai pasargātu rokas.., var uzvilkt cimdus. Taču tie ierobežo kustības, padara rokas neveiklas, apgrūtina tausti.
- Lai pasargātu rokas.., var uzvilkt cimdus. Taču tie ierobežo kustības, padara rokas neveiklas, apgrūtina tausti.
- ..drāna pašā vidū bija nemākulīgi salāpīta, cik saprotams, ar neveiklu vīrieša roku.
- Kājas aplipa ar māliem, kļuva smagas un neveiklas.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeveiklas kustības.
- Neveiklas kustības.
- Tēva ieģipsētā kāja nobūkšķēja pret grīdu, un pirmais solis pa gaiteni iznāca pagalam neveikls.
- Neveikls pagrieziens, un zēns, zaudējis līdzsvaru, ar visu velosipēdu gulēja uz asfalta..
- Ieraudzījis Žannu, viņš strauji pietrūkās kājās, neveikli atgrūzdams krēslu, tā ka atzveltne atsitās pret palodzi.
1.3.Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
PiemēriKā jau ūdens dzīvnieks uz sauszemes bebrs ir neveikls, jo nevar ātri paskriet.
- Kā jau ūdens dzīvnieks uz sauszemes bebrs ir neveikls, jo nevar ātri paskriet.
- Uz sauszemes vislēnākie un neveiklākie ir bruņurupuči, bet ūdenī tie pārvietojas ļoti veikli.
2.Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības. Nemākulīgs.
PiemēriNeveikls zīmējums.
- Neveikls zīmējums.
- Der saglabāt vai vēl labāk mācīt dēlam pašam saglabāt ar pirmklasnieka roku vilktos neveiklos burtus, lai vēlreiz pie tiem atgrieztos pēc gadiem divdesmit, piecdesmit.
- Skolotājs Zemītis turpināja pētīt papīrus. Gaiši zila veselības lapa, vecīgā, neveiklā rokrakstā rakstīts iesniegums.
2.1.Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu).
PiemēriVēl mazāk personu runas individualizēšanai rakstniece izmanto.. neveiklus izteicienus, tāpat žargonu.
- Vēl mazāk personu runas individualizēšanai rakstniece izmanto.. neveiklus izteicienus, tāpat žargonu.
3.Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
PiemēriEs novietojos pie galda.. sakaunējies un neveikls. Nezinu, kā novietot rokas un kājas un kur skatīties..
- Es novietojos pie galda.. sakaunējies un neveikls. Nezinu, kā novietot rokas un kājas un kur skatīties..
- Sarunās ar jaunām meitenēm viņš jutās aizvien ļoti neveikls un nekad nevarēja vien izgudrot, ko lai saka un dara..
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTija jutās mazliet neveikli. Ir paziņas, kuru klātbūtnē mēs mazāk kautrējamies, bet ir tādi, kas mūs gluži samulsina.
- Tija jutās mazliet neveikli. Ir paziņas, kuru klātbūtnē mēs mazāk kautrējamies, bet ir tādi, kas mūs gluži samulsina.
- Pelēks paburzīja pazodes bārdu un neveikli, kā jau cilvēks, kas nav radis pie oficiālām runām, turpināja: «.. Varbūt sasaukt partijas grupas sapulci?»
3.2.Tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība.
PiemēriNeveikls stāvoklis.
- Neveikls stāvoklis.
- «Jūs mani atceraties?» es jautāju. «Jā,» viņa teica. Uz brīdi iestājās neveikls klusums..
- «Jūs arī - skūpstāties?» Ilga pietvīkst un klusē. «Ak tu mazulīt,» Ārija pacenšas pārslīdēt neveiklajai situācijai.
Avoti: 5. sējums