nevarīgums
nevarīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevarīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevarība (1).
PiemēriVisā ķermenī tāds nevarīgums, ka gribētos pievērt acis, aizmigt..
2.Vispārināta īpašība → nevarīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevarība (2).
PiemēriBērna nevarīgums.
3.Vispārināta īpašība → nevarīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevarība (3).
PiemēriPārvarēt nevarīgumu.
Avoti: 5. sējums