nevaļa
nevaļa -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
PiemēriAizbildināties ar nevaļu.
- Aizbildināties ar nevaļu.
- Ak, nevaļa, nevaļa parastā, Nav laika ne paēst, ne padzert, Ne paskatīties, kā zeme zied..
- «Man nav laika.» Lai uzskatāmi pierādītu savu nevaļu, Ezeriņš izvilka kabatas pulksteni un tūlīt steigā meklēja pēc mēteļa un cepures.
- Veikalā bija lielākoties veci ļaudis. Pārējos rudens nevaļa paturēja uz lauka līdz tumsai.
Avoti: 5. sējums