nevarīgs
nevarīgs -ais; s. -a, -ā
nevarīgi apst.
1.Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
PiemēriVecais Akmanis bija tiktāl salīcis un nevarīgs, ka bez spieķa nespēja aiziet līdz durvīm.
- Vecais Akmanis bija tiktāl salīcis un nevarīgs, ka bez spieķa nespēja aiziet līdz durvīm.
- Rīta krēslā viņš izskatās divkārt izdilis un nevarīgs. Kādreiz staltais augums ir saliecies zem gadu nastas..
- ..iekrakšķējās krēsls, un kāds piecēlās. Tā bija pavisam veca un nevarīga sieviete.
- Kā mācēdami partizāni apsēja [Kapeikas] ievainojumu,.. tad paņēma Kapeikas ļengano, nevarīgo ķermeni uz rokām..
1.1.Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, nespēcība.
Piemēri«Kur mēs braucam?» atkal atskan mātes nevarīgā balss. Tajā dzirdams nogurums..
- «Kur mēs braucam?» atkal atskan mātes nevarīgā balss. Tajā dzirdams nogurums..
- ..viņš [ievainotais] palika guļam ar spēku zaudējuša cilvēka skumju, nevarīgu izskatu.
- Viņa [slimniece] gribēja celties, bet atkrita nevarīgi atpakaļ un zaudēja samaņu.
2.Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
PiemēriViņam taču bija dēls, vēl gan mazs un nevarīgs, bet drīz vien izaugs liels un spēcīgs..
- Viņam taču bija dēls, vēl gan mazs un nevarīgs, bet drīz vien izaugs liels un spēcīgs..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..skatiens kļuva žēls un nevarīgs..
- ..skatiens kļuva žēls un nevarīgs..
- Kurpes bija jaunas.. Ar smailiem purngaliem un vēl smailākiem papēžiem. Bet Dzidras soļi tajās izskatījās aizkustinoši nevarīgi.
2.2.Trausls, varš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
PiemēriRita Kristam šai acumirklī likās tik sīka, tik nevarīga, ka tas vēlējās paņemt viņu uz rokām.
- Rita Kristam šai acumirklī likās tik sīka, tik nevarīga, ka tas vēlējās paņemt viņu uz rokām.
- Kaspars tumsā sataustīja Zandas nevarīgos plecus.
2.3.Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
PiemēriPirmās trīs dienas [pēc piedzimšanas] mazie briedēni ir tik nevarīgi, ka nevar pat pakustēties..
- Pirmās trīs dienas [pēc piedzimšanas] mazie briedēni ir tik nevarīgi, ka nevar pat pakustēties..
- ..ieraugam... divus mazus mazus kaijēnus. Tie ir vēl ļoti nevarīgi un nespēj aizbēgt.
- ..Aina Liepa piepeši jūtas.. kā nevarīgs, no ligzdas izkritis putnēns.
3.Tāds, kam nav vajadzīgās drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai.
PiemēriViņš bija pat tik nevarīgs, ka nespēja visu patiesību pateikt tiem cilvēkiem, kuriem to turpmākās dzīves dēļ nepieciešami vajadzēja atklāt.
- Viņš bija pat tik nevarīgs, ka nespēja visu patiesību pateikt tiem cilvēkiem, kuriem to turpmākās dzīves dēļ nepieciešami vajadzēja atklāt.
- Viņa izjuta, ka Zenta kļuvusi nevarīga pret svešās iebraucējas uzmācīgo iespaidu, zaudējusi patstāvību..
- Ir [kolonijā] «nevarīgie».., kurus vienmēr apceļ, baida un izmanto, kuriem nav ne savas gribas, ne pašcieņas.
3.1.Tāds, kas neizraisa mērķtiecīgu darbību (par psihisku stāvokli).
PiemēriRūdis, sīks, pastīdzējis puika,.. arvien bija pilns nevarīga naida pret vecāko brāli.
- Rūdis, sīks, pastīdzējis puika,.. arvien bija pilns nevarīga naida pret vecāko brāli.
- ..es degu nevarīgā atriebības kārē.
- Kad es viņa dūres stingri satvēru, viņš nevarīgās dusmās spēra man ar kājām.
3.2.Tāds, kas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ nespēj ko veikt.
PiemēriBaltgalvis šķita.. nevarīgs. Šo to tāds prot, bet nekas viņam lāgā nepadodas. Mokās pie katra nieka...
- Baltgalvis šķita.. nevarīgs. Šo to tāds prot, bet nekas viņam lāgā nepadodas. Mokās pie katra nieka...
- Iesācējs, pirmo reizi uzsēžoties uz divriteņa,.. ir visai nevarīgs. Bez citu palīdzības viņš nemaz nespēj pabraukt.
3.3.Vājš, nemākulīgs.
PiemēriIzrādēs ir atsevišķi jauki skati,.. bet līdzās atkal gluži nevarīgas ainas..
- Izrādēs ir atsevišķi jauki skati,.. bet līdzās atkal gluži nevarīgas ainas..
- ..aktuāls idejiskais saturs stāstā ietverts tik nevarīgi, ka radies pavisam pretējais iespaids, ne tas, ko gribējis autors.
- Latviešu valodā nevarīgi pārtulkots krievu vai kādas citas tautas literārs darbs nodara ļaunu latviešu lasītāju interesēm..
Avoti: 5. sējums