nevaļīgs
nevaļīgs -ais; s. -a, -ā
nevaļīgi apst.
1.Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
PiemēriVīrs šķita bezgala darbiem apkrāvies un vienmēr ļoti nevaļīgs.
- Vīrs šķita bezgala darbiem apkrāvies un vienmēr ļoti nevaļīgs.
- Meitenes rādījās nevaļīgas.. Atturīgi saņēmušas sveicienus, viņas turpināja mūrēt tik centīgi, it kā gribētu skaidri parādīt, ka patiešām nav laika sarunām..
- Alma gāja nesteigdamās. Viņai laika bija daudz, pārāk daudz. Viņa to labprāt būtu nodevusi tiem nevaļīgajiem cilvēkiem, kas ar tādu skubu steidzās viņai garām.
- pārn. Vējš skraida drūms, nevaļīgs.. Nav laika iemesties zarā, pašūpoties kā vālodzei.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAugume mazākais gribēja vēl ko teikt, bet, pamanījis Valda nevaļīgo kustību, atmeta ar roku.
- Augume mazākais gribēja vēl ko teikt, bet, pamanījis Valda nevaļīgo kustību, atmeta ar roku.
- «Fredi, es gribu ar tevi drusciņ parunāties ..» - «Ne drusku nav laika...» viņš nevaļīgi, bet laipni atbildēja.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
PiemēriSvētdienas rīts tāpat uzausa nevaļīgs. Māte tagad bija desmita pilnvarotā un aizgāja pie saviem ļaudīm, bet Mirdzai gribējās būt zirgu punktā..
- Svētdienas rīts tāpat uzausa nevaļīgs. Māte tagad bija desmita pilnvarotā un aizgāja pie saviem ļaudīm, bet Mirdzai gribējās būt zirgu punktā..
- Šodien būs nevaļīga diena! Vakar.. tēvs teicis: esot jāsteidz darbi, jo vasara ejot uz beigām.
Avoti: 5. sējums