nevaldāms
nevaldāms -ais; s. -a, -ā
nevaldāmi apst.
1.Nol. divd. → valdīt.
2.Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
PiemēriViņi abi ar Zentu.. bija visnevaldāmākie draiskuli.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNevaldāms raksturs.
2.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam (par dzīvniekiem).
PiemēriNevaldāms kumeļš.
2.3.pārn. Straujš, brāzmains. Ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
PiemēriVējš skrēja straujš un nevaldāms pāri laukiem un pļavām..
3.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNevaldāms naids.
Avoti: 5. sējums