nevainīgs
nevainīgs -ais; s. -a, -ā
nevainīgi apst.
1.Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms. Tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
Piemēri«Jūsu [apcietinātā] lieta, bez šaubām, tiek izmeklēta. Nevienu nevainīgu nenotiesās. Nevienu!»...
1.1.Tāds, kas nav vainojams kādā morālā pārkāpumā, kaitīgā, nevēlamā rīcībā.
PiemēriUn neviena balss nepacēlās, lai aizstāvētu viņa patiesību. Žaniņam likās, ka sirds tūlīt plīsīs, - tik briesmīgi šķita ciest nevainīgam.
2.Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu, tāds, kas neizraisa nekā nevēlama, nosodāma.
PiemēriNevainīgas aušības.
2.1.Tāds, kas neaizskar, neaizvaino (kādu). Tāds, kam nav ļauna nolūka.
PiemēriNevainīgs joks.
2.2.Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas iedarbības.
PiemēriRoberts dzēra - jau ceturto reizi. Nu manīja, ka saldi skābenais dzēriens nemaz nav tik nevainīgs.. Galvā drusku iesita.
3.Morāli tīrs, skaidrs.
Piemēri..vaguliņu [vabolīti].. samin uz ceļa nevainīga bērna kājas.
4.Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
PiemēriAzanda izskatījās jauna, jauka un tīra kā nevainīga meitene.
Stabili vārdu savienojumiIzliet nevainīgas asinis. Nevainīgas asinis. Nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš).
Avoti: 5. sējums