nevāca
nevāca -u, v.; tikai dsk.; vēst.
Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
PiemēriPilsētā un priekšpilsētā [Rīgā no 16. līdz 18. gadsimtam] varēja dzīvot un strādāt ne vairāk kā seši nevācu kalēj meistari.
Avoti: 5. sējums