neuzvarams
neuzvarams -ais; s. -a, -ā
neuzvarami apst.
1.Nol. divd. → uzvarēt.
2.Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
PiemēriNeuzvarams karaspēks.
Stabili vārdu savienojumiNeuzvaramā armāda.
Avoti: 5. sējums