neuzņēmīgs
neuzņēmīgs -ais; s. -a, -ā
neuzņēmīgi apst.
1.Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Gļēvs.
Piemēri«Neciešu, mani vienkārši kaitina, ja viens jauns un spēcīgs vīrietis ir neuzņēmīgs, neizdarīgs..»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKlusībā [Ludis] nodomāja, ka derētu aiziet pie viņa mājās, iepazīties tuvāk, taču vienmēr neuzņēmīgi atlika šo vizīti..
2.med. Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
Piemēri..ir nepieciešams padarīt cilvēku neuzņēmīgu pret gripu.
Avoti: 5. sējums