neuzkrītošs
neuzkrītošs -ais; s. -a, -ā
neuzkrītoši apst.
1.Nol. divd. → uzkrist.
2.Tāds, kas (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību) nepievērš sev uzmanību.
PiemēriNeuzkrītošs kaimiņš.
- Neuzkrītošs kaimiņš.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZenta centās izturēties neuzkrītoši.. Ieradās darbā, nostrādāja savas stundas.. un steidzās pazust no rūpnīcas.
- Zenta centās izturēties neuzkrītoši.. Ieradās darbā, nostrādāja savas stundas.. un steidzās pazust no rūpnīcas.
- Ir mākslinieki, kas klusi un neuzkrītoši iet savu ceļu, nedzenoties pēc panākumiem un lauriem..
3.Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā. Vienkāršs.
PiemēriParastās mājas viesībās krāšņs vakartērps izskatīsies.. nedabiski, it īpaši tad, ja pārējās sievietes būs ģērbušās neuzkrītošās pēcpusdienas kleitās..
- Parastās mājas viesībās krāšņs vakartērps izskatīsies.. nedabiski, it īpaši tad, ja pārējās sievietes būs ģērbušās neuzkrītošās pēcpusdienas kleitās..
- Kosmētika izskatās neuzkrītoši un svaigi tikai uz tīras un veselīgas ādas.
3.1.Tāds, kas īpaši nepiesaista uzmanību.
PiemēriNeuzkrītošs sienu krāsojums.
- Neuzkrītošs sienu krāsojums.
- Neuzkrītoši aiziet no viesībām.
- Ar neuzkrītošu kustību, it kā nejauši, viņš pavilka logam priekšā balto aizkaru..
- Neuzkrītoši visi trīs iegāja stacijā..
- Nostājos netālu no viņas un neuzkrītoši vēlreiz paskatījos meitenes sejā.
Avoti: 5. sējums