Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzkrist
uzkrist -krītu, -kriti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par priekšmetiem.
PiemēriAkmens uzkrīt uz kastes.
  • Akmens uzkrīt uz kastes.
  • Kad uguns tuvojās pirkstiem, viņš sērkociņu nometa. Tas uzkrita izbalējušai avīzes lapai, kas gadījās uz grīdas. Lapa aizdegās.
  • Guļamistabā lustra nogāzusies un uzkritusi taisni gultai.
  • «Te skaistais ābols, atraisījies no zara, paukš, uzkrita man vispirms uz galvas, tad no galvas ieripoja rokās.»
  • «Tu esi laimīgs, ka tās vecās būdas nenopirki. Cik tu ilgi te būtu dzīvojis? Uzkristu uz galvas.»
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri«Silagaiļu Jorģis vairāk kā [nekā] trīs gadus pūta lielo bass [basa] tauri. Un nu gadījusies nelaime -.. uzkritis virsū un ielauzis sānus.»
  • «Silagaiļu Jorģis vairāk kā [nekā] trīs gadus pūta lielo bass [basa] tauri. Un nu gadījusies nelaime -.. uzkritis virsū un ielauzis sānus.»
1.2.Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
Piemēri..uz spodrās villaines uzkrita liela, liela prieka asara.
  • ..uz spodrās villaines uzkrita liela, liela prieka asara.
  • ..lēnām viens [sveces] tauku piliens pēc otra uzkrita uz jaunā zīda lakata.
  • Vispirms uzkrita burtnīcai viens tintes kleksis, to dzēšot, uztraukumā uzkrita otrs.
1.3.Uzsnigt.
PiemēriGadalaiks vēls, un kuru katru dienu var uzkrist sniegs.
  • Gadalaiks vēls, un kuru katru dienu var uzkrist sniegs.
  • Naktī bija uzkritis pirmais sniegs. Lielas, pūkaini baltas pārslas lidinājās gaisā vēl no rīta.
2.sar. Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
Piemēri..mēs atgrūžam [cietuma] vārtus un sabrūkam iekšā. Belcebuls pirmais uzkrīt sargam. ..bet tai pašā brīdī jau viņš guļ notriekts zemē.
  • ..mēs atgrūžam [cietuma] vārtus un sabrūkam iekšā. Belcebuls pirmais uzkrīt sargam. ..bet tai pašā brīdī jau viņš guļ notriekts zemē.
  • Bija apklusis degošais ciems, bija apklusis arī karavīru trauksmains gājiens; viņi gribēja nākt klusi un uzkrist viltīgi, kā lūši.
2.1.pārn. Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
Piemēri..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot..
  • ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot..
  • Saule norietēja. Uzkrita tumsa, un karstā pasaule strauji atdzisa.
  • Atminos, bij spalgs sestdienas vakars ap Andrieviem. Uzkritusi jau diezgan dziļa ziema.
2.2.pārn. Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
PiemēriUn taisni tagad uzkrīt tā nelaime ar atlaišanu [no darba].
  • Un taisni tagad uzkrīt tā nelaime ar atlaišanu [no darba].
2.3.pārn. Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
PiemēriEs pats nevaru pateikt, kādēļ man uzkrita šīs pēkšņās, smagās skumjas.
  • Es pats nevaru pateikt, kādēļ man uzkrita šīs pēkšņās, smagās skumjas.
  • Eduards raudzījās apkārt, nespēdams nomākt pēkšņi uzkritušo satraukumu..
3.Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
PiemēriMelnā spalva Vabolītei [gotiņai] rada savas grūtības. Vasarā īpaši karsē saule, vairāk uzkrīt knišļi, odi, mušas, dunduri.
  • Melnā spalva Vabolītei [gotiņai] rada savas grūtības. Vasarā īpaši karsē saule, vairāk uzkrīt knišļi, odi, mušas, dunduri.
3.1.Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – parasti par kaitēkļiem.
PiemēriDārzi izkalta un pieauga nezālēm,.. kāpostiem sāka uzkrist spradži..
  • Dārzi izkalta un pieauga nezālēm,.. kāpostiem sāka uzkrist spradži..
4.sar. Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) – par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
PiemēriAtdevu [bēgļiem] Renātes sviestmaizes. Viņi uzkrita tām, drebošām rokām lauza lielus kumosus un aizgūtnēm ēda..
  • Atdevu [bēgļiem] Renātes sviestmaizes. Viņi uzkrita tām, drebošām rokām lauza lielus kumosus un aizgūtnēm ēda..
  • Gunārs labu laiku neatbildēja - viņš bija uzkritis vakariņām un tiesāja tās ar vilka ēstgribu.
5.Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
PiemēriVīrieša kreisā plauksta rotaļājās ar spīdīgu desmitcentu monētu. «Neko, draudziņ, nevar darīt, ja uzkritīs ērglis, es tevi nošaušu. Ja uzkritīs cipars, tu varēsi nošaut mani.»
  • Vīrieša kreisā plauksta rotaļājās ar spīdīgu desmitcentu monētu. «Neko, draudziņ, nevar darīt, ja uzkritīs ērglis, es tevi nošaušu. Ja uzkritīs cipars, tu varēsi nošaut mani.»
6.sar. Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties1.
PiemēriBet, kad pienāca gaidītā ceturtdiena, vai nu viņam pašam uzkrita kādas delegācijas vai sēdes,.. vai kādu no abiem sapina steidzīgi, neatliekami darbi.
  • Bet, kad pienāca gaidītā ceturtdiena, vai nu viņam pašam uzkrita kādas delegācijas vai sēdes,.. vai kādu no abiem sapina steidzīgi, neatliekami darbi.
6.1.Pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem).
PiemēriKaijas parasti uzkrīt nezin no kurienes. Un vienmēr tieši tad, kad gatavojas izcelt [lomu].
  • Kaijas parasti uzkrīt nezin no kurienes. Un vienmēr tieši tad, kad gatavojas izcelt [lomu].
7.sar. Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
Piemēri..Birutai pirmo reizi uzkrīt, ka suns nav tik jestrs kā parasti, tek, degunu un astes galu gar pašu celiņa smilti vilkdams.
  • ..Birutai pirmo reizi uzkrīt, ka suns nav tik jestrs kā parasti, tek, degunu un astes galu gar pašu celiņa smilti vilkdams.
  • Ģirtam uzkrita, ka viņš nekad neskatās acīs.
Stabili vārdu savienojumiSalna uzkrīt. Uzkrīt kā sniegs uz galvas.
Avoti: 8. sējums