uzkumpt
uzkumpt -kumpstu, -kumpsti, -kumpst, pag. -kumpu; intrans.; parasti divd. formā: uzkumpis.
1.Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
PiemēriUzkumpusi mugura.
1.1.Uzliekties virsū (uz kā, kam).
PiemēriTēvs lasīja kartupeļus pītā klūgu grozā, rāpus uzkumpis vecam maisam, pa vagu šļūkdams.
Avoti: 8. sējums