uzkrist
uzkrist -krītu, -kriti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) — par priekšmetiem.
PiemēriAkmens uzkrīt uz kastes.
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri«Silagaiļu Jorģis vairāk kā [nekā] trīs gadus pūta lielo bass [basa] tauri. Un nu gadījusies nelaime -.. uzkritis virsū un ielauzis sānus.»
1.2.Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
Piemēri..uz spodrās villaines uzkrita liela, liela prieka asara.
2.sar. Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
Piemēri..mēs atgrūžam [cietuma] vārtus un sabrūkam iekšā. Belcebuls pirmais uzkrīt sargam. ..bet tai pašā brīdī jau viņš guļ notriekts zemē.
2.1.pārn. Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
Piemēri..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot..
2.2.pārn. Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
PiemēriUn taisni tagad uzkrīt tā nelaime ar atlaišanu [no darba].
2.3.pārn. Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
PiemēriEs pats nevaru pateikt, kādēļ man uzkrita šīs pēkšņās, smagās skumjas.
3.Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
PiemēriMelnā spalva Vabolītei [gotiņai] rada savas grūtības. Vasarā īpaši karsē saule, vairāk uzkrīt knišļi, odi, mušas, dunduri.
3.1.Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) — parasti par kaitēkļiem.
PiemēriDārzi izkalta un pieauga nezālēm,.. kāpostiem sāka uzkrist spradži..
4.sar. Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) — par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
PiemēriAtdevu [bēgļiem] Renātes sviestmaizes. Viņi uzkrita tām, drebošām rokām lauza lielus kumosus un aizgūtnēm ēda..
5.Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
PiemēriVīrieša kreisā plauksta rotaļājās ar spīdīgu desmitcentu monētu. «Neko, draudziņ, nevar darīt, ja uzkritīs ērglis, es tevi nošaušu. Ja uzkritīs cipars, tu varēsi nošaut mani.»
6.sar. Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties1.
PiemēriBet, kad pienāca gaidītā ceturtdiena, vai nu viņam pašam uzkrita kādas delegācijas vai sēdes,.. vai kādu no abiem sapina steidzīgi, neatliekami darbi.
6.1.Pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem).
PiemēriKaijas parasti uzkrīt nezin no kurienes. Un vienmēr tieši tad, kad gatavojas izcelt [lomu].
7.sar. Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
Piemēri..Birutai pirmo reizi uzkrīt, ka suns nav tik jestrs kā parasti, tek, degunu un astes galu gar pašu celiņa smilti vilkdams.
Stabili vārdu savienojumiSalna uzkrīt. Uzkrīt kā sniegs uz galvas.
Avoti: 8. sējums