uzkulties
uzkulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.; sar.
Uzklīst, arī uzrasties.
PiemēriVai viņu [karavīru] parādīšanās pie Mežlauku rijas bija nejaušība, vai arī tie bija atnākuši ar noteiktu uzdevumu? Pat ja tie bija te nejauši uzkūlušies, nav nekādas drošības, ka viņi vēlreiz neatgriežas.
- Vai viņu [karavīru] parādīšanās pie Mežlauku rijas bija nejaušība, vai arī tie bija atnākuši ar noteiktu uzdevumu? Pat ja tie bija te nejauši uzkūlušies, nav nekādas drošības, ka viņi vēlreiz neatgriežas.
- Viņa arī bija labā, savai dzimšanas dienai neko nepalūkodama. Varēja taču paredzēt, ka noteikti kāds uzkulsies.
- pārn. Pēkšņi nezin no kurienes uzkūlās migla. Par trim četriem metriem tālāk nekā nevar saskatīt.
Avoti: 8. sējums