Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkucis
uzkucis -ušais; s. -usi, -usī.
Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriAugums [vīrietim] plecu daļā mazliet uzkucis, it kā dīvainu nastu uzņēmis.
Avoti: 8. sējums