uzkratīties
uzkratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
PiemēriPelavas uzkratījās uz graudiem.
2.sar. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
Piemēri..pēc trim stundām mēs bijām nobraukuši labi ja desmit kilometrus. Kad uzkratījāmies kādā pakalnā, saule aiz mūsu mugurām pacēlās pāri meža galiem..
Avoti: 8. sējums