uzkrāt
uzkrāt -krāju, -krāj, -krāj, pag. -krāju; trans.
1.Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
PiemēriUzkrāt ražošanas līdzekļus.
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
PiemēriVīrs jūrā noguris, tam vajag miera - lai atpūšas, lai uzkrāj spēkus.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
PiemēriBēbete apklusa, atpūtās, uzkrāja niknumu un atkal lika atskanēt ļauniem, briesmīgiem vārdiem.
2.Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
PiemēriArheoloģiskos materiālus senajās baltu zemēs sāka vākt un uzkrāt ar 19. gs. sākumu - vispirms privātās kolekcijās, pēc tam muzejos.
2.1.Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
PiemēriPurvi uzkrāj ūdeni līdzīgi sūklim, un notece no purviem vasarā mēdz būt pat mazāka nekā no nosusinātiem mežiem..
2.2.Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
PiemēriTēlojot A. Ostrovska, A. Čehova.. lugās, Žanis Katlaps uzkrāja zināšanas par krievu klasisko literatūru vispār.
3.Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu — par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriGrūtniecības laikā.. bez tiešā patēriņa auglis uzkrāj arī zināmas vitamīnu rezerves.
3.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriAugi, lapām nobirstot, zināmā mērā atbrīvojas no uzkrātajām kaitīgajām vielām.
Avoti: 8. sējums