uzkrāties
uzkrāties parasti 3. pers., -krājas, pag. -krājās
1.Refl. → uzkrāt1. Tikt uzklātam.
PiemēriNaudas man bija uzkrājies kāds nieks, bet to pašu aizdot, un pie tam tieši Baigajam, man kaut kā nebija pa prātam.
- Naudas man bija uzkrājies kāds nieks, bet to pašu aizdot, un pie tam tieši Baigajam, man kaut kā nebija pa prātam.
- ..zvejnieks nopelnīja pietiekami, lai nodrošinātu sev un ģimenei pieklājīgu iztiku, viņam pat uzkrājās brīvi līdzekļi dažādām dzīves ērtībām..
- pārn. Vārdu nebija. Tikai pleci raustījās ilgi aizturētās raudās - un labas, siltas asaras aizskaloja gadu gaitā uzkrājušās sāpes.
2.Refl. → uzkrāt2. Tikt uzkrātam.
Piemēri..bēniņos.., iejauktas starp vecām grabažām, lauskām un lupatām, slēpās paaudžu paaudzēs uzkrājušās brīnišķīgas lietas, kurām diemžēl ļoti bieži nebija vairs lielas praktiskas vērtības..
- ..bēniņos.., iejauktas starp vecām grabažām, lauskām un lupatām, slēpās paaudžu paaudzēs uzkrājušās brīnišķīgas lietas, kurām diemžēl ļoti bieži nebija vairs lielas praktiskas vērtības..
- Manā zilajā kladē kopš gadu gadiem uzkrājušās visu draugu adreses un telefonu numuri.
- Upēs uzkrājas lēni rūgstošu nogulšņu slānis..
- Jauno gleznotāju apzinātās dzīves pieredze bija uzkrājusies pēckara gados.
3.Refl. → uzkrāt3. Tikt uzkrātam.
PiemēriSevišķi intensīvi kaulos uzkrājas minerālvielas.
- Sevišķi intensīvi kaulos uzkrājas minerālvielas.
- Vēdera sienā vairāk nekā citās ķermeņa daļās uzkrājas tauki.
- Līdakās, asaros, vēdzelēs un citās plēsīgajās zivīs radioaktīvais stroncijs uzkrājas daudz mazāk nekā raudās, plaužos, ruduļos..
- Kad zālaugi beidz plaukt un sāk ziedēt, tajos uzkrājies visvairāk barības vielu, tāpēc šajā laikā ievāktā lopbarība ir visvērtīgākā.
Avoti: 8. sējums