uzkrāties
uzkrāties parasti 3. pers., -krājas, pag. -krājās
1.Refl. → uzkrāt1. Tikt uzklātam.
PiemēriNaudas man bija uzkrājies kāds nieks, bet to pašu aizdot, un pie tam tieši Baigajam, man kaut kā nebija pa prātam.
2.Refl. → uzkrāt2. Tikt uzkrātam.
Piemēri..bēniņos.., iejauktas starp vecām grabažām, lauskām un lupatām, slēpās paaudžu paaudzēs uzkrājušās brīnišķīgas lietas, kurām diemžēl ļoti bieži nebija vairs lielas praktiskas vērtības..
Avoti: 8. sējums