Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkurināt
uzkurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurt (1).
PiemēriUzkurināt ugunskuru.
1.1.sar. Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
PiemēriMārtiņš.. uzkurina apdzisušu pīpi.
2.Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai. Arī uzbudināt1, uzkūdīt.
Piemēri..Lita allaž mūs uzkurināja - sak, veči, kas ir, - pamēģināsim tīklus peldināt pa straumi..
2.1.Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
PiemēriAtcere atkal atmodina un uzkurina viņā kremtošu neapmierinātību ar sevi..
Avoti: 8. sējums