uzkurināt
uzkurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurt (1).
PiemēriUzkurināt ugunskuru.
- Uzkurināt ugunskuru.
- ..Andrs aizgāja aplokā salasīt malku, ko uzkurināt uguni..
1.1.sar. Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
PiemēriMārtiņš.. uzkurina apdzisušu pīpi.
- Mārtiņš.. uzkurina apdzisušu pīpi.
2.Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai. Arī uzbudināt1, uzkūdīt.
Piemēri..Lita allaž mūs uzkurināja - sak, veči, kas ir, - pamēģināsim tīklus peldināt pa straumi..
- ..Lita allaž mūs uzkurināja - sak, veči, kas ir, - pamēģināsim tīklus peldināt pa straumi..
- ..es nojautu, ka šajā dēkā kaut kas slēpjas. Un tas mani vēl vairāk uzkurināja..
- Šuberga mierīgais tonis un nosvērtā uzstāšanās Sakenu jo vairāk uzkurināja; viņš.. ārdījās: «Ak visu pateici, ko?»
2.1.Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
PiemēriAtcere atkal atmodina un uzkurina viņā kremtošu neapmierinātību ar sevi..
- Atcere atkal atmodina un uzkurina viņā kremtošu neapmierinātību ar sevi..
- Pliksals: Man bija vajadzīgs laiks, lai uzkurinātu savu niknumu.
- Kad troksnis un sajūsma bija uzkurināta it spēcīgi, ar kopdziedāšanu vien nepietika, nēģeriete sauca, kas vēlētos dejot ar viņu!
Avoti: 8. sējums