Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkvēlot
uzkvēlot
-oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Iesākt kvēlot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
Piemēri
Skals uzkvēlo un nodziest.
Piemēri
Skals uzkvēlo un nodziest.
Nu uzkvēloja lāpas un vairs neapdzisa.
Ogles atkal uzkvēloja.
pārn.
«Jā, noteikti mēs esam tikušies,» Antonam smadzenēs uzkvēlo kāda sīka dzirkstele. «Tikai kad un kur?»
pārn.
Tu man raitā rītā saki Tādus vārdus, tādu ziņu, Ka es augsti uzkvēloju Tā kā ugunssarga tornis..
Avoti:
8. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
uzkundzēties
uzkupcis
uzkūpināt
uzkurbulēt
uzkurināt
uzkurt
uzkūsāt
uzkvēlot
uzkvēpināt
uzķeburot
uzķemmēt
uzķepuroties
uzķert
uzķerties
uzķēzīt
Tēzaurs
uzkvēlot
MLVV
uzkvēlot
MEV
uzkvè̦luôt