Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzķēzīt
uzķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, pag. -ķēzīju; intrans.; vienk.
Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
Piemēri..tikai pāri lidojošs putns uzķēzīs uz galvas!
Avoti: 8. sējums