Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzlāčot
uzlāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.; niev.
Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
PiemēriUzlāčot pa trepēm augšā.
Avoti: 8. sējums