uzķert
uzķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
PiemēriUzķert ar raketi tenisa bumbiņu.
2.Ar maņu orgāniem uztvert.
PiemēriNesadzirdēju un nesapratu visas viņu valodas, uzķēru tikai pāris vārdus: brīvība, taisnība.
2.1.Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
Piemēri«Cittautu lugas iestudējot, vienmēr daudz jānoņemas, kamēr uzķer to, ko sauc par nacionālo kolorītu.»
Avoti: 8. sējums