Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzķemmēt
uzķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
PiemēriUzķemmēt matus pakausī uz augšu un saspraust.
1.1.Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
PiemēriUzķemmēt matus uz pieres.
Avoti: 8. sējums