uzsnigt
uzsnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
PiemēriNaktī uzsniga sniegs.
- Naktī uzsniga sniegs.
- Piejūras rajonā ziema nāk nedroši: vienā dienā uzsnieg, otrā nokūst.
- Togad agri bija uznākusi ziema un jau ap decembra vidu bagātīgi uzsnidzis sniegs.
- Uz stingrās sērsnas bija uzsnigusi dažus centimetrus bieza sniega kārta..
- pārn. Tad, kad nāves bālums sejai uzsnigs Un kļūs svešs viss smagums un viss vieglums, Tevi pabāzīs zem zemes, krustu uzliks..
1.1.Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
PiemēriŠad tad mazliet uzsniga, bet sniegs tūlīt atkal izkusa, un zeme atgādināja balti un melni svītrotu sēru drēbi.
- Šad tad mazliet uzsniga, bet sniegs tūlīt atkal izkusa, un zeme atgādināja balti un melni svītrotu sēru drēbi.
Avoti: 8. sējums