Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzspēle
uzspēle -es, s.; parasti vsk.
Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēta izlikšanās.
Piemēri..aktieru spēle izcēlās arī ar raksturu reālistisku un organisku atveidi, kurā, vairotiem no afektācijas un teatrālas uzspēles, viņi centās panākt iespējami ciešāku un abpusējāku kontaktu ar skatītājiem.
  • ..aktieru spēle izcēlās arī ar raksturu reālistisku un organisku atveidi, kurā, vairotiem no afektācijas un teatrālas uzspēles, viņi centās panākt iespējami ciešāku un abpusējāku kontaktu ar skatītājiem.
  • Krāsa tiek uzlikta uz [gleznas] audekla bez uzspēles un ārišķības, taču ļoti izteiksmīgi.
  • ..precīzi un bez uzspēles realizējas pietiekami spriega dzejas doma.
  • Austris Bērzs runāja tā, kā prāts un jūtas pavēlēja. Bez izlikšanās un uzspēles, bez vēlēšanās sevi attaisnot un kādu iežēlināt.
Avoti: 8. sējums