uzsnigt
uzsnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
PiemēriNaktī uzsniga sniegs.
1.1.Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
PiemēriŠad tad mazliet uzsniga, bet sniegs tūlīt atkal izkusa, un zeme atgādināja balti un melni svītrotu sēru drēbi.
Avoti: 8. sējums