Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsmēķēt
uzsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
Piemēri.
1.1.trans.
PiemēriLai aizmirstu slāpes, nolēma uzsmēķēt papirosu.
Avoti: 8. sējums