uzsmaidīt
uzsmaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
PiemēriDraudzīgi uzsmaidīt kādam.
1.1.pārn. Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
PiemēriDažādi izskaidro kapteiņa.. panākumus: vieni apgalvo, ka viņam uzsmaidot zvejnieka veiksme, citi saka, ka šis cilvēks esot dzimis zem laimīgas zvaigznes.
Stabili vārdu savienojumiLaime uzsmaida (arī stāv klāt). Liktenis uzsmaida.
Avoti: 8. sējums