Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsmērēt
uzsmērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Uzziest.
Piemēri«Jā, tas ir liepziedu medus,» piekrita cienīgtēvs. «Bet uzsmērējiet uz maizes vispirms sviestu un tad labu kārtu medus. Tā dara mūsu pusē.»
1.1.Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
PiemēriSaimniece tikko bija uzsmērējusi ganiņam medus maizi un atstājusi medaino nazi un medus bļodiņu uz galda.
Avoti: 8. sējums